Siltuma vadītspēja un mitruma līmenis

Tallinas Tehniskā Universitāte sadarbībā ar  Finnlamelli OY un Finnlamelli Eesti OÜ laika periodā no 12.05.2008 līdz 18.05.2009 veica koka sienu hermētiskuma un siltumfizisko īpašību pētījumus. Pētījumu mērķis bija līmētu baļķu siltuma vadāmības pārbaude, to hermētiskums pie 50 Pa spiediena, un noskaidrot saules starojuma iedarbību uz telpu siltuma noturību reālos apstākļos

Siltuma vadītspējas pētījuma rezultāti

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem, īpatnējā siltuma vadītspēja celtniecībā izmantojamam kokam ir λ=0,13W/(m2K), saskaņā ar to masīvas koka sienas ar biezumu 0,2 m siltuma izolācija ir R0=1,78, bet siltuma vadītspēja – U0=0,56 W/(m2K).

Tomēr testu rezultāti uzrādīja ievērojami labāku reālo siltuma vadītspēju, kas bija 0,48 W/(m2K) ziemeļu sienai un 0,43 W/(m2K) – dienvidu sienai. Reālā īpatnējā siltuma vadītspēja abām sienām λ bija 0,11W/(m2K), kas ir par 18% mazāk, kā celtniecībā izmantojamā koka normatīvā īpatnējā siltuma vadītspēja. Ievērojamie uzlabojumi saistīti ar summārā saules starojuma ietekmi uz sienu. Līmētu baļķu sienas svarmitrums bija stabils un palika 10-14% robežās.

Termogrāfijas testi neatklāja gaisa izejas vietas.

Guļbūves mājā ir sabalansēta mitruma regulācija

Jebkurš materiāls vada siltumu. Siltums virzās uz tā saucamo auksto pusi. Piemēram, ja paņemsiet metāla karoti un vienu tās galu ieliksiet ūdenī, tad pēc neliela laika sprīža, karote rokā sasils. Līdzīga siltuma vadīšana notiek visos materiālos. Celtniecības fizikā to sauc par siltuma pārvadi.

Dažādas celtniecības konstrukcijas šajā gadījumā reaģē dažādi. Piemēram, ziemas apstākļos guļbūves sienas, kad āra temperatūra ir ievērojami mazāka par iekšējo temperatūru, siltuma pārvade caur materiālu ir augstāka, bet siltuma noturība nedaudz zemāka. Pavasarī, palielinoties saules starojuma iedarbībai, siltuma pārvade pakāpeniski samazinās, bet siltuma noturība aug.

Karkasa tipa mājās, kuras siltinātas ar minerālvati, vai mūra mājās, kuras pārklātas ar poliesteri, ir zema siltuma pārvade un tajās nenotiek dabiskās izmaiņas. Tas nodrošina nedaudz labāku siltuma noturību, bet nav siltuma uzkrāšanas un inerces. Atslēdzot siltuma padevi notiek ātra telpas atdzišana.

Tā kā pavasarī un rudenī saule silda baļķu sienas un atspīd uz tām no mājai apkārt esošajiem laukumiem, tas paaugstina koksnes iekšējo temperatūru, kas savukārt nodrošina siltuma pārvades samazināšanu un mājas siltuma noturības palielināšanu. No tā var secināt, ka koka māja dzīvo un elpo dabiskā veidā, ziemā patērēto enerģiju atjaunojot pavasarī un rudenī.

Guļbaļķu mājā ziemā valda patīkams siltums, bet vasarā – atsvaidzinošs vēsums

Ziemā guļbaļķu mājā ir silti, pateicoties koksnes virsmas temperatūrai un tās siltuma ietilpībai. Pie āra temperatūras svārstībām guļbaļķu siena, kurai ir liela siltuma ietilpība, saglabā iekšējās virsmas temperatūru tādā līmenī kā telpas temperatūra. No sienas nenāk aukstums, tā aptaustot ir patīkami silta.

Piemēram, ja ziemā atstāsiet atvērtu logu, temperatūra ātri pazemināsies. Materiāliem ar zemu siltuma ietilpību nav inerces un to virsmas temperatūra ir ievērojami zemāka kā iekšējā gaisa temperatūra. Ja mūra vai karkasa mājās klimata atjaunošana prasīs daudz laika un tam būs nepieciešama apkures ieslēgšana, tad guļbaļķu mājā temperatūra atjaunosies pateicoties sienu labajai siltuma ietilpībai un ar minimāliem izdevumiem (koks saglabā siltumu). Guļbaļķu mājās sienas atdod uzkrāto siltumu.

Pateicoties tām pašām guļbaļķu sienu fiziskajām īpatnībām, vasaras dzīvē ienāk patīkams vēsums. Parastā mājā pa logiem ienākošo saules staru iedarbības paaugstināšanās rezultātā strauji kāpj temperatūra. Guļbaļķu mājās temperatūra nepaaugstinās – mājās sienās sāks strādāt tā saucamā dabas siltuma akumulācija. Naktī temperatūra nokritīsies, kas ļaus sienām atdot pa dienu uzkrāto siltumu. Tādā veidā, guļbaļķu mājās tiek nodrošināta sabalansēta temperatūra.

Guļbaļķu ēkas mitruma līmenis ir nemainīgs

Gaisa mitruma līmenis jeb gaisā sastopamo ūdens līmenis atstāj būtisku ietekmi uz cilvēka pašsajūtu. Pārāk sauss gaiss izraisa gļotādas bojājumus un alerģiskas reakcijas. Pārāk mitrs gaiss rada labvēlīgus baktēriju izplatības apstākļus un ir par iemeslu reimatisma  slimībām.

Pie zemākas temperatūras, ūdens daudzums apkārtējā gaisā ir mazāks. Tas rada apstākļus, kad kurināšanas un ventilēšanas notiekošā gaisa apmaiņas rezultātā telpās nonāk ievērojami sausāks gaiss. Ķieģeļu un karkasa sienas neabsorbē mitrumu vai absorbē to pārāk mazā daudzumā. Savukārt baļķu sienai ir lieliska mitruma saglabāšanas spēja, tāpēc guļbūves ēkās pie īslaicīgām mitruma līmeņa svārstībām gaisa mitrums paliek nemainīgs.

Lasīt vairāk: FINNLAMELLI EESTI OÜ PĀRSKATS